WALKET: 1991. gada barikāžu laiks un pirmā Latvijas privātā TV Ogrē


Ar katru gadu  no mums aizvien vairāk attālinās 1991. gada janvāra barikāžu laiks. Tas taču bija tik sen - mēs daudz ko jau esam paspējuši aizmirst! Protams, ka mākslīgi pagātne nav jāreanimē, tomēr novērtēt to, kas ar mums reiz ir noticis, vajag. Tā laika notikumi ir neatņemama PSRS sabrukuma sastāvdaļa, par kuru ir veikti daudzi un dažādi pētījumi. Tomēr beigās izrādās, ka informācijas nekad nevar būt par daudz, jo vēsturnieki domā, ka barikāžu laika nozīmīgums nav pietiekami novērtēts. Diez vai nākotnē cilvēki atcerēsies pašreizējās valdības negācijas, bet noteikti pieminēs valsts neatkarības atjaunošanas notikumus. Diemžēl, gadiem ejot, vēsture mums daudz jaunu, interesantu faktu neatklāj. Daudzas liecības par Atmodas laiku jau ir aizgājušas zudībā. Kas attiecas uz satelītu televīziju, tad tā toreiz nospēlēja lielu, nozīmīgu lomu! Tajā laikā, kad uz barikādēm pulcējās Latvijas aizstāvji, Voldemārs Ketners no Ogres ar savu mašīnu nolēma aizbraukt uz Rīgu un deva iespēju barikāžu aizstāvjiem no pasaules ziņu kanāliem tikt pie jaunākās informācijas. Kopā ar WALKET puišiem viņš galvaspilsētas centrā iepretī veikalam "Sakta" pie Augstākās tiesas nama uzstādīja parabolisko antenu. Pie aparatūras uz maiņām, pa 12 stundām, dežūrēja Voldemārs Ketners un Māris Repelis, bet otrajā pārī Edgars Jemeļjanovs un Normans Vikmanis.








 

Viss tas notika uz liela "pacēluma viļņa" - cilvēki domāja par to, kā kaut ko "dabūt cauri". Neviens 
toreiz nevarēja precīzi prognozēt tālākos notikumus un, galu galā, nebija taču arī nekādas garantijas, ka vēlāk nesekos represijas. Ģenerālmajors, pēdējais Latvijas PSRS VDK priekšsēdētājs Edmunds Johansons savā atmiņu grāmatā "Čekas ģenerāļa piezīmes. Atmoda un VDK" raksta, ka pat Valsts Drošības komiteja tad faktiski bija sadalījusies divās daļās - tur bija gan cilvēki, kas atbalstīja Tautas fronti, gan arī tādi, kas Interfronti, bet vēl citi bija vienkārši apjukuši un nedarīja neko. Tajā laikā es strādāju Rīgas radiorūpnīcas (RRR) Galvenajā metroloģijas daļā par elektroniskās aparatūras remonta mehāniķi. Es veicu mēraparatūras pārbaudes, regulēju un remontēju voltmetrus, bet barikāžu laikā  darbs faktiski apstājās, jo visi satraukti sekoja līdzi notikumiem. Mūsu priekšnieks toreiz bija Juris Strīpnieks - Latvijas Tautas frontes aktīvists. Viņš neiebilda, ka mēs darba laikā piedalāmies  LTF rīkotajos pasākumos. Atceros, ka pārgāju pāri Akmens tiltam uz Rīgas centru. Kāds bija pastāstījis, ka V. Ketners Brīvības bulvārī ir uzstādījis satelīttelevīzijas antenu. Es piegāju  pie WALKET "žiguļa"  parunāties un paskatīties Sky News kanāla ziņu pārraides. Interese par satelītu televīziju man bija milzīga. Tad mums visiem tas bija kaut kas jauns un vēl neredzēts, turklāt es no darba brīvajā laikā biju uzsācis būvēt savu pirmo satelīttelevīzijas uztvērēju. Par japāņu konvertoru es tad varēju tikai sapņot, jo naudas tā iegādei man nebija. Līdzekļu trūkumu izjutu īpaši asi, jo nesen biju aprecējies un meitiņa pat nebija vēl gadu veca - svarīgāka bija ģimenes dzīve.
Pašlaik 1991. gada barikāžu muzejā Vecrīgā, Krāmu ielā 3, ir apskatāma WALKET ekspozīcija. Tur ir rekonstruēta gan  mašīna, gan paraboliskā antena. Melnākajā datumā - 20. janvārī, kad notika uzbrukums Iekšlietu ministrijai, lodes lidoja arī satelītantenas virzienā, jo lielais "šķīvis" bija labs mērķis. Laimīgā kārtā no WALKET puišiem tad neviens necieta, tomēr mēs labi atceramies, ka ne visiem tonakt paveicās... Apšaudē bojā gāja pieci cilvēki un vēl vairāki tika ievainoti.




Barikādes turpinājās vēl nedēļu, bet stāstam par WALKET bija turpinājums. Trīs dienas 1991. gada augustā kļuva par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības agonijas brīdi. Tagad 39% Krievijas iedzīvotāju augusta puču uzskata par "traģisku incidentu", un tā sagrāvi īpaši neatzīmē, bet mums puča izgāšanās tuvināja ilgi loloto neatkarības atjaunošanu. Tajās dienās īpaši bija jūtama informācijas blokāde, jo 19. augustā OMON vienība ieņēma Latvijas televīziju, bet 20. augustā arī Radio māju. Paredzot šādu notikumu tālāku attīstību, Latvijas valstij lojāli cilvēki Salaspilī bija sarūpējuši rezerves raidītāju, kas tad arī turpināja pārraides. Bija brīdis, kad Latvijas Radio apklusa. Vienīgais raidītājs Rīgā, kas strādāja visas puča dienas un naktis, bija pirmā neatkarīgā radio stacija - Radio 2A.
Kad Latvijas televīzijas signāls pazuda, izrādījās, ka tomēr kaut ko vēl var redzēt. Puča laikā es atrados Valmieras rajonā, Mūrmuižā, un visu nakti skatījos kanāla CNN International ziņu pārraides. Tagad vairs neatceros, bet iespējams, ka tas bija Cesvaines televīzijas raidītājs, varbūt tās pārraides retranslēja arī Valmieras televīzijas tornis...


Ziņu kanāla CNN International apraides zona (no žurnāla TELE-satellite 4/5 1988)

1991. gada augusta puča laikā Ogrē darbu uzsāka pirmā neatkarīgā Latvijas privātā televīzija - WALKET TV. 
Edgars Jemeļjanovs, viens no tās dibinātājiem,  vēl joprojām labi atceras tā laika notikumus:
"Bet mūs nepaņēma! Kad milicijas apsardze uzzināja, ka tiek raidīts televīzijas signāls, viņi pirmie pie mums "atnesās", jo bez mums neviens cits to nebija spējīgs izdarīt. Ilgi "muļķi dzinām", bet par cik šefs (Voldemārs Ketners) bija pazīstams, pateicām beidzot taisnību. Visa aparatūra bija prom, telpas tad iznesām tukšas - pie mums uz palodzes palika tikai viens satelītuztvērējs BEST ar lielo "bļodu" uz jumta, pagrieztu uz CNN ziņu kanālu 27,5° W. Pa kabeli devām signālu uz trikotāžas kombināta augstceltni, kur stāvēja TV raidītājs. Divas dienas sitām kārtis, zoli - es kopā ar Nori (Normanu Vikmani) un apsargu no milicijas, bruņotu ar automātu AK-74. Tad vienkārši vajadzēja izdzīvot, un kāds mums arī ēst veda... Tā mēs tiešraidē uzzinājām, ka esam brīvi!"
Arī Didzis Pučs bija aktīvi līdzdarbojies Ogres televīzijas tapšanas darbos.
"Ko tad mēs, ''varoņi'' jau saradās pēc tam. ''Varoņi'' tak jau sen esot bijuši par brīvu Latviju, tikai paši nez kāpēc bija kompartijas biedri. Krievu laikos kaut kā tos ''varoņus'' neredzēja... Ja godīgi, tad es ciest nevaru visus tos apbalvojumus, ordeņus un varoņu pieminēšanu. Nu bija tādi apstākļi un iespēja, ko varējām, to arī darījām. Ja kas tāds, nedod Dievs, vēl atkārtotos, tad arī tagad mēs darītu visu, lai krievu imperiālistiem un komunistiem ieriebtu!", viņš apgalvo.
"Skaidrs, ka pirmo ir jāapklusina radio un TV, kas arī augusta puča laikā tika izdarīts", Didzis Pučs paskaidroja. 
"Jā, mēs toreiz "iekurbulējām" Ogres televīzijas raidītāju un tas faktiski bija vienīgais patiesās informācijas avots lielai ļaužu masai. Ja būtu bijis kāds "stukačs", ej nu sazini, kā vēl viss iegrieztos... Ar pašu raidītāju arī bija tehniskas problēmas. Tas bija pilnīgi jauns un tikko no rūpnīcas - kā jau visas krievu mantas, protams, brāķis un nestrādāja! Nekādu remonta instrukciju arī nebija... Nevajag aizmirst, ka TV raidītāju mēs pirmo reizi dzīvē redzējām. Tajos laikos raidītāji bija valsts pārziņā un pie tiem drīkstēja strādāt tikai partijai un valdībai uzticami cilvēki. Faktiski Ogres TV raidītājs bija pirmais neatkarīgais TV raidītājs Latvijā. Protams, ar pašreizējām zināšanām un pieredzi saremontēt raidītāju nebūtu nekādu problēmu. Toreiz ar kulaka sitienu un piesaucot "kaut kādu tur māti", ko krievu tehnika vienmēr ir sapratusi, beidzot dabūjām to "dzelzi" pie dzīvības. Auksto lodējumu gan izdevās atrast tikai vēlāk.. Vispār lielo televīzijas spēku tajos laikos mūsdienu jaunatnei tagad ir grūti saprast. Tad izslēgt televīziju bija tas pats, kas tagad internetu un mobilos sakarus. Es Jumpravā "pa fikso" uztaisīju piektā TV kanāla antenu un pagriezu to uz Cesvaines pusi, bet signālu palaidu kolektīvajā televīzijas antenu sistēmā. Ja Rīgā televīzija bija izslēgta, tad Cesvaines raidītājs turpināja darboties un raidīja rietumu ziņu programmas. Ja tie "gakačepisti" būtu uzvarējuši, tad visdrīzāk mēs visi tiktu aizsūtīti uz kādu "lāģeri" gāzt Sibīrijas ciedru priedes. "Stukaču" jau tai laikā, tāpat kā tagad, netrūka!"

1991. gadā Voldemāra Ketnera raksts "Skatieties mūs otrajā televīzijas kanālā!" tika publicēts  Ogres novada laikrakstā "Ogres Vēstis".

Ogres televīzija ir sākusi eksperimentālos tehniskos raidījumus. 19. augustā (1991. gads) gan tie nesaucās ne tehniskie, ne eksperimentālie. Ap pulksten diviem dienā netālu no apklusušā Rīgas trešā kanāla televīzijas ēterā parādījās Amerikas ziņu un jaunumu programma CNN. Tā tiešā ēterā raidīja notikumus no Maskavas.
Vienā dienā, pareizāk dažās stundās, tika izdarīts tas, kas ikdienā darīts mēnešiem. Izgatavots antenas masts ar atsaitēm, salodēti kabeļi, noregulēta uztverošā antena, radīts iespaids, ka viss ir izslēgts un nekas nestrādā.
Visgrūtākais, protams, bija pacelt antenu. Tas izdevās tikai "otrajā piegājienā". Nosaukšu tās dienas varoņus vārdā. Daudz vietas tas neaizņems, toties jūs zināsiet, ko meklēt, ja kaut kas smags jāceļ: Didzis Pučs, Oļegs Dorofejevs, Nikolajs Ļeoņenko ar dēlu Aleksandru, Artūrs Robežnieks, Edgars Jemeļjanovs, Normunds Vikmanis, Ēvalds Batarags. Vēl visas raidītāja antenas atsaites nebija nostiprinātas, kad gaisā jau aizgāja CNN ziņu raidījums. Vēl pēc stundas bija sagatavota improvizēta studija, no kuras nepieciešamības gadījumā varētu raidīt vietējos ziņojumus. Paldies Dievam, to nevajadzēja darīt.
Daudzi, protams, nezināja par šādas Ogres televīzijas eksistenci. Citi vienkārši nezinot, meklējot apklausošo Rīgas programmu, uzgrieza mūsu kanālu. Bija arī tādi, kuri paziņoja OMON, pēc viņu uzskatiem, neatļautas raidstacijas darbību. Viņiem mūs tomēr neizdevās atrast.




Bet tagad skatīsimies mūsu raidījumus otrajā televīzijas kanālā, pavisam līdzās Rīgas raidītājam. Tas raida trešajā kanālā. Televizoru vajag tikai pārskaņot, pagriežot kanālu noskaņošanas pogu. Vecajos televizoros ar kanālu pārslēgu jāieslēdz otrais kanāls.
Diemžēl mūsu raidītājs atļauj nodrošināt uztveršanu tikai Ogrē. Tas saistīts ar ārkārtīgi niecīgo jaudu. Turpmāk mēs to noteikti palielināsim, bet tam ir vajadzīgs laiks. Ogres pilsētā uztveršanu sarežģī arī pilsētas antenu tīkli, kuri ir paredzēti tikai līdzšinējiem kanāliem. Šos antenu tīklus vajag papildināt ar otrā kanāla pastiprinātāju. Domāju, te vajadzētu meklēt palīdzību pie televīzijas speciālista Raimonda Javoiša. Personiskajās mājās Ogres televīziju var uztvert ar līdzšinējām antenām. Kaut arī trešajā kanāla antena, ar ko uztvert Rīgu, ir ļoti līdzīga Ogres otrajam kanālam, labāku uztveršanu nodrošinātu atsevišķa antena, kas izgatavota speciāli otrajam kanālam. Sevišķi to varētu teikt par attālākām vietām: Ķegumu un Lielvārdi.
Sakarā ar raidītāja mazo jaudu mūsu antena ir orientēta virzienā Ogre-Ķegums-Lielvārde. Pēc raidītāja jaudas palielināšanas Ogres televīziju varēs skatīties arī Ikšķilē, Tīnūžos un citās apdzīvotās vietās. Nākotnē paredzēts nodrošināt visu mūsu rajonu.
Pasaulē ir ļoti daudz dažādu televīzijas sistēmu. Pamatā tās atšķiras ar krāsu kodēšanu. Vispopulārākā un labākā ir PAL. sistēma. Tā ir pieņemta visā Rietumu pasaulē. Sociālisma nometnē tika pieņemta SECAM sistēma. Tai skaitā PSRS un arī Rīga raida SECAM sistēmā. Neiedzenoties tehniskos jautājumos, kuri, ticiet man, ir ļoti sarežģīti, mēs nolēmām Ogres televīziju raidīt PAL sistēmā. Tas atļauj radikāli uzlabot signāla kvalitāti un vienkāršot studijas iekārtu, kas pie mūsu ierobežotajiem līdzekļiem ir visai svarīgi.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka visi tie, kuri skatās video un ir ielikuši televizoros PAL krāsu blokus, skatīsies mūsu pārraides krāsainas. Tie, kam ir parastie krāsu televizori, redzēs mūs melnbaltā attēlā. Melnbaltajos televizorus mūs varēs redzēt tāpat kā citas programmas.
Mums ir iespēja izvēlēties vienu programmu, kuru jums raidīt, apmēram no 30 pasaules televīzijas programmām. Diemžēl, ja ir daudz un visas interesantas, izvēlēties nav viegli. Bez tam viena programma beidzas, otra sākas un katra savā laikā. No mākslinieciskā viedokļa tas iznāk neglīti, bet neko pagaidām nevar darīt. Nāksies samierināties ar to, ka kādai no filmām būs "nokniebts" sākums vai beigas.
Ogres vietējo pārraižu sākuma laiks ir paredzēts pulksten 19.30, bet par to jūs varat izteikt arī savas domas. Labprāt uzklausīsim jūsu priekšlikumus un pēc iespējas centīsimies tos realizēt dzīvē. Ogres televīzija - tā ir jūsu televīzija. 

V. Ketners,
WALKET satelītu laboratorijā

P. S. Otrā televīzijas kanāla televizora antenas rasējumi būs publicēti kādā no turpmākajiem "Ogres Vēstu" izdevumiem.


Pirmā Latvijas privātā televīzija Ogrē - WALKET TV. Foto no Edgara Jemeļjanova privātā arhīva  

Komentāri

  1. Var tikai piebilst, ka Ogres TV raidītāja jauda sākumā bija tikai 10W, bet, ņemot vērā virziendarbības antenas un Daugavas ieleju, signālu es, ar piecelementu otrā TV kanāla antenu, uztvēru Jumpravā. Sakarā ar to, ka televīzija raidīja 24 stundas un lielaķoties retranslēja populāras Rietumeiropas televīziju programas, OTV, kā tagad teiktu, rētingi bija ļoti augsti. Tai laikā LTV sāka raidīt vēlā pēcpusdienā un beidz raidīt ap vienpadsmitiem vakarā. Tai laikā tas, ka televizoru var skatīties pa dinu un arī nakti, bija kautkas neredzēts. Protams, neviens par kautkādām autortiesībām nebija dzirdējis un, no mūsdienu viedokļa, tas viss bija tīrākais pirātisms. Nekādas retranslācijas atļaujas protams, ka nebija. Par cik tai laikā SAT komplekts bija ļoti dārgs, tad cilvēki lika uz mājas jumtiem vēl vienu antenu, lai faktiski varētu skatīties SAT TV. Interesanti, ka mūsdienās virszemes TV antena maksā dārgā par SAT antenu, bet tais laikos bija otrādāk. Ogres televīzija savu darbību sāka tikai rudenī un vietējā programa bija labi ja pāris stundas gara. Visādā ziņā, Ogres raidītājs kalpoja kā ļoti labs satelīttelevīzija spopularizētājs.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Satelītu televīzijas pionieri. Voldemārs Ketners: Pasaules iekarošana

Satelītu novietojums ģeostacionārajā orbītā