Legacy Sat

Latvijā pirmās satelītu televīzijas uztveršanas iekārtas gan profesionālās, gan paštaisītās tika uzstādītas 1988. gadā vasarā. Tikai divus gadus iepriekš (30.12. 1986 ) Zaķusalas televīzijas tornis Rīgā bija uzsācis pastāvīga televīzijas signāla pārraidi. To, kas turpmākajos gados izpaudās, kā šī jaunieveduma - satelīttelevīzijas masveidīga un visaptveroša izmantošana, sabiedrības attīstībā var uzskatīt par radikālu pavērsienu, īstu zinātniski tehnisko revolūciju. Ļoti strauji iesākās lielu pārvērtību laikmets, un cilvēks, kas pie mums pirmais šīs pārmaiņas atnesa bija latviešu elektronisko iekārtu konstruktors, uzņēmējs un radioamatieris Voldemārs Ketners (08.08.1949 – 10.07.2009) . 1988. gada 12. jūnijā pēcpusdienā viņš savā mājā Ogrē ar paštaisītu satelītuztvērēju noķēra signālu no Zemes mākslīgā sakaru pavadoņa. Šo faktu ir vērts atcerēties! Šajā gadījumā viņš ir bijis tieši kā konstruktors – uzmanīgi izpētījis visas pieejamās shēmas un ģeniāli sakompilējis labākos risinājumus v...

Savās iepriekšējās publikācijās es aprakstīju to situāciju, kas valdīja  PSRS  80. gados satelītu televīzijas uztveršanas jomā. Izanalizējot pieejamo informāciju, kļūst pilnīgi skaidrs, ka tur viss notika pilnīgi savādāk nekā Rietumeiropā. Nodarboties ar padomju satelītu televīzijas uztveršanu Latvijā bija bezjēdzīgi , jo nevienu "normālu" cilvēku  komunistiskā propaganda  neinteresēja pat vietējā televīzijā, kur nu vēl no pavadoņiem translēta. Tas, pirmkārt. Otrkārt, zinātne un rūpniecības komplekss Padomju Savienībā galvenokārt darbojās bruņoto spēku vajadzībām, tāpēc  attiecīga aparatūra  nebija pieejama . Treškārt, čeka arī neatļautu tā vienkārši ņemt un uzstādīt „bļodu” uz mājas jumta - šāds cilvēks uzreiz nonāktu represīvo orgānu redzes lokā. Spilgts padomju tehnikas sasnieguma piemērs: pirmais sliktas kvalitātes padomju VHS videomagnetofons  Электроника ВМ-12 (nokopēts no japāņu tehnoloģijas) parādījās pārdošanā 1985. gadā. Voroņežas rūpnīca ...

Izstrādājot PSRS satelītu televīzijas sistēmas, sākumā mērķis bija  „tiešā veidā” no ZMP  nodrošināt iedzīvotāju televizorus ar signālu,  kas ieguva apzīmējumu - Tiešā televīzijas apraide (НТВ). Tomēr šis „tiešais veids” izrādījās strupceļš, jo saturēja ne tikai tehniski principiāli neatrisināmas lietas, bet arī starptautisko normu pārkāpumus. Tā, piemēram, НТВ pavadoņa raidītājam vajadzēja strādāt esošajos metru vai decimetru viļņu televīzijas kanālos, turklāt izpildīt tās pašas prasības, kas ir virszemes apraides raidītājiem. Galvenā no tām – pietiekoši stiprs signāla līmenis apraides zonā un ļoti vājš aiz šīs zonas robežas, kur tas kļūst par traucējumu citiem. Lai nodrošinātu tādu Eiropas valsti, kā Latvija ar televīzijas signālu 3. kanālā (metru viļņi, kur analogā veidā agrāk darbojās Latvijas TV 1. programma), raidošajai antenai uz satelīta vajadzētu būt 500 m lielai, bet barošanas avota jaudai 0,7 kW. 9. kanālā antenas izmērs samazinātos līdz 180 m, bet patērētā ja...