Osis un WIZARD - satelītu televīzijas pionieri no Bauskas puses

Vasarā, kas sen jau beigusies, man iznāca paciemoties Bauskas pusē. Vispirms gribu tiekt lielu paldies Oskaram, kas "Rīta kafijas (Boot forums)" sadaļā Satelītu vēsture piedāvāja uzdāvināt (ja vajag) divus 90. gados Latvijā ražotus analogos satelītuztvērējus. Es prātoju par to, vai vispār varu sevi saukt tik dižā vārdā, kā "kolekcionārs", tomēr es nevarēju arī noliegt faktu, ka vecie "dzelži" mani atrod paši un nokļūst relatīvā drošībā. Pēdējā gada laikā visas brīvās vietas mājās aizpildījās "mērkaķa" ātrumā. Katrai lietai ir arī savs stāsts. Sarunāju, ka braukšu vien tiem aparātiem pakaļ...
Uzvara ir ciems Bauskas novada Gailīšu pagastā, pagasta centrs. No padomju laikiem vēl atceros tādu kolhozu - "Uzvara", ko tolaik bieži pieminēja televīzijas raidījumā "Panorāma". Pēc rotācijas apļa, kuram pa vidu nez kāpēc aug mežs un aitu ganāmpulka uz ceļa, pa grants ceļu nokļuvu šajā ciemā no "otras puses". Pēc sarunas ar Osi par tēmu, ka "vecajos un labajos" laikos, tad gan bija noņemšanās ar lielām "bļodām", mana kolekcija tika papildināta ar vairākiem satelītu televīzijas artefaktiem (fotoattēlus var redzēt zemāk). Oskars, tāpat kā es, daudzus gadus ir aizrāvies ar satelītu televīziju, veltījis tai savu brīvo laiku, labi atcerās analogo apraidi un pirmos ārzemju konvertorus - LNB. Turklāt, pateicoties viņa ieteikumam, apmeklēju arī Motormuzeju atpūtas kompleksā "Miķelis", kas izrādījās interesants un bagāts ar unikāliem eksponātiem. Lai saglabātu liecības nākamajām paaudzēm par tipisku Zemgales zemnieka saimniecību – sētu, 1975. gadā kolhozs "Uzvara" sāka veidot brīvdabas muzeju. Uz muzeja teritoriju tika atvestas un no jauna uzceltas dzīvojamā māja, rija, divas klētis, kūts un smēde. Ēkās izvietotās mēbeles, trauki, apģērbi un darbarīki atspoguļo zemnieku un lauku amatnieku darba un sadzīves apstākļus Zemgalē 20.gs. pirmajā pusē. Otra nozīmīgākā ekspozīcijas daļa veltīta tehnikai, īpaši lauksaimniecībā lietotajai tehnikai. Muzeja ekspozīcijā atrodas lauksaimniecības traktori, zemes apstrādes rīki, kuļmašīnas, kravas un vieglie automobīļi. Visas mašīnas ir nopirktas no kolekcionāriem, un šobrīd to vērtība daudzkārt pārsniedz sākotnējo. Mans blogs gan ir par citu tēmu - satelītu televīzijas vēsturi.

Uzvaras ciema Oskars ar lampu, kas izklāta ar folliju un pielāgota signālu uztveršanai no satelītiem.

90. gadu analogais satelītu televīzijas uztvērējs Portopia LT 557 Gold

Internetā atrast informāciju par Oskara atdāvināto 90 gadu analogo satelītuztvērēju Portopia LT 557 Gold es nevarēju - vecs un rets eksemplārs. Tas varētu būt ražots pirms 1995. gada, man šķiet, ka tādu reiz redzēju firmas Yota veikalā Čaka ielas galā. Tas bija tik sen! Ar šādiem aparātiem vairs neko nevar skatīties, tāpēc cilvēki, tīrot māju, tos vienkārši izmet. Skaidrs, ka pārdot arī nevar, ja nu vienīgi atrodas kāds "traks" kolekcionārs, kas gatavs kaut ko maksāt, bet tādu nav daudz, turklāt Latvijā visi viens otru labi pazīst.

90. gados Latvijā individuālajā uzņēmumā "Zālītes darbnīca" ražots analogais satelīttelevīzijas uztvērējs

Pēc tikšanās ar Osi no Uzvaras ciema, es kādā lietainā augusta dienā apciemoju vienu no Latvijas satelītu televīzijas pionieriem - Aivaru Lantinu no tā paša Bauskas rajona. Oskars zināja stāstīt, ka arī viņam esot vecs, pie mums ražots satelīttelevīzijas uztvērējs. Tā kā Aivars piekrita man to uzdāvināt kolekcijai, sēdos atkal pie stūres un braucu.

Māju, kas atrodas netālu no Bauskas, atradu ātri, jo pamanīju izkārtni - "CB rāciju remonts". Saimnieks mani sagaidīja ar spēcīgu rokas spiedienu un mums bija gara un interesanta saruna par elektroniku. Izrādījās, ka Aivars aizraujas ar lampu audio pastiprinātāju konstruēšanu un vienu man pat nodemonstrēja darbībā. Varēju novērtēt, kā ar Aivara radīto Wizard pastiprinātāju vinila skaņu plates ierakstā skan leģendārās "Hammond" ērģeles, ko izmanto džeza mūziķi un daudzas rokgrupas. Klātbūtnes efekts bija satriecošs, izteikti dzīvs, bez digitālā skanējuma, kas ir mazliet savādāks, kā analogais.

Aivars Lantins savā darbnīcā netālu no Bauskas

No Aivara uzzināju, ka Latvijā ražotajām (līmētajām) paraboliskajām satelītantenām pirmsākumi esot meklējami Kuldīgā. Arī Aivars pats ar to reiz esot nodarbojies vēl tālajos padomju laikos. Tieši par to liecina, gan milzīgā stikla šķiedras antena uz viņa mājas jumta, gan raidioreleju stacijas "bļodas" atliekas darzā pie malkas grēdas. Tagad, kad signāli no satelītiem pienāk daudz stiprāki un mainījies apraides veids no analogā uz digitālo, tik grandiozas konstrukcijas ikdienā gan vairs nav nepieciešamas. Šādas antenas jau ir kļuvušas par retumu, mūsu nesenās vēstures lieciniekiem. Paskat tik, kā mēs reiz Latvijā, padomju laikos, atoņdesmito gadu beigās centāmies piekļūt informācijai no ārzemēm! Visus šķēršļus pārvarējam - paši taisījām gan konvertorus, gan antenas un uztvērējus. Nekas mūs nespēja toreiz apturēt. Tāda ir taisnība un šādi cilvēki joprojām ir sastopami. Nenoliedzami, ka Aivars Lantins ir viens no satelītu televīzijas aizsācējiem Latvijā, turklāt viņš joprojām aktīvi nodarbojās ar elektroniku. Wizard ir viņa lolojums.

Aivara Lantina lampu stereo pastiprinātājs Wizard

Parabolisko antenu saimniecība Bauskas pusē

Aivars stāstīja, ka 90. gados Latvijā Rīgā Āgenskalna rajonā RPI laboratorijā satelītu televīzijas uztvērējus būvēja arī Alberts Sanders kopā ar citiem entuziastiem. Konkurence no ārzemēm esot bijusi liela, bet tas netraucēja kaut ko darīt pašiem un pārdot savu produkciju par zemāku cenu. Vēlāk, 1995. gadā pie mums faktiski neviens vairs neko nebūvēja pats, varbūt tikai entuziasti, jo visi pirka ārzemju produkciju.

Made in Latvia. 90. gados Latvijā ražots analogais satelītu televīzijas uztvērējs

Pateicoties Aivaram, papildināju kolekciju ar vairākiem interesantiem satelītu televīzijas "dzelžiem", tomēr, jo vairāk man ir šādu vēstures liecību, jo nemierīgāks kļūst prāts. Kā to visu (vismaz daļu) saglabāt, ja Latvijā nav neviens kārtīgs elektronikas muzejs? Pie mums gandrīz viss ir "izšķīdināts" privātās kolekcijās. Diemžēl, eksponāti bieži maina savus īpašniekus, vai vienkārši tiek izmesti, īsti neapzinoties, to vēsturisko vērtību. Tie to nav pelnījuši! Tas ir stāsts par mums pašiem, par Latviju, mūsu sapņiem un cerībām, sasniegumiem - paštaisītas paraboliskās antenas, konvertori ar Ganna diodi, mājas apstākļos būvēti analogie satelītu televīzijas uztvērēji un vēl viss, daudz kas, cits.