Zudušās tehnoloģijas: VHS dzimšanas stāsts un pēdējie analogie karavīri
G luži kā īsti samuraji, Uzlecošās saules zemes leģendārie karotāj i , v ideokasetes ir kā pēdējie analogie karavīri, kas vēl palikuši dzīvi pēc zaudētās cīņas ar digitālo iebrukumu . J au paspējušas nomirt, videokasetes - zombiji klus i atrod ceļu atpakaļ uz mūsu māj ām, un krāsainie kartona taisnstūri , kā senāk, atkal vēro mūs no plauktiem. Vai pie vainas ir tikai nostaļģija? Nu kuram gan , „normālam”, cilvēkam mūsdienās vairs interesē videomagnetofons? V ideokasešu skatīšanās it kā atdzīvin a to sen zaudēt o " n akts seansu" sajūtu, ko dau dzi no mums vēl atceras no padomju laikiem - ja ne ar galvu, tad ar ķermeni noteikti. Hontoloģija – tā ir neskaidrā, spocīgā, jeb pārveidotā atmiņa, kas, sakrājoties vairākiem informācijas slāņiem, ir deformējusies šī spiediena rezultātā. Šāds nostalģijas, absurda un trauksmes sajūtu savārstījums ir labi pazīstams tiem cilvēkiem, kas ir pārdzīvojuši „nelielu pasaules galu”, kāds tas bija 90. gadu sākumā pēc PSRS sabruk