Kā tas bija: Nedēļraksta "NAKTS" SAT TV hronikas no 90. gadiem

Legacy Sat blogam vakar bija dzimšanas diena. Pagājis jau gads, kopš uzsāku šo samērā garās distances projektu - īstu maratonu. Beigas vēl neredzu. Nolēmu regulāri publicēt rakstus par analogās satelītu televīzijas attīstību Latvijā pēc iespējas hronoloģiskā secībā - tagad tādi ir 18. Kam tas interesē, vairāk par manu motivāciju var lasīt ievadrakstā "Par blogu". Varu tikai pie jau minētā vēl piebilst, ka gribēju izdarīt arī kaut ko īpašu uz Latvijas valsts simtgadi, dot savu ieguldījumu satelītu televīzijas jomā, bet pats galvenais - izdarīt to tā, lai ir interesanti un visiem bez maksas. Šķiet, ka vislabāk to ir pateicis viena no manis visiecienītākā, brāļu Strugacku darba "Pikniks ceļa malā" galvenais varonis Redriks Šuharts. Viņš atrod Zelta Lodi - artefaktu, kurš saskaņā ar leģendu spēj izpildīt atradēja pašu apslēptāko vēlēšanos. Stāsta beigās Redriks veltīgi cenšas šādu vēlēšanos noformulēt. Viņš atceras visu savu sakropļoto dzīvi, mēģina atcerēties kaut ko gaišu, taču tas neizdodas. Gala rezultātā Redriks nespēj izdomāt neko citu, kā: "Laimi visiem par brīvu, lai nevienam nav jāaiziet tukšā!" 
Kopējais bloga apmeklējumu skaits no visām pasaules malām ir pāri par pieciem tūkstošiem... Uz lielu latviešu auditorijas interesi es nemaz necerēju, jo tēma tomēr ir ļoti specifiska un tehniska. Galu galā, viss ko varu dot ir tikai manis paša pieredze un atmiņas. Šeit es varu padalīties bez maksas un man tā ir ērti - ļoti ceru, ka lasītājiem arī tāpat. 
Interese ir. Esmu priecīgs, ka raksts "Satelītu televīzijas pionieri. Voldemārs Ketners: Pasaules iekarošana" ir skatīts 326 reizes, tāpat arī daudz neatpaliek "WALKET: 1991. gada barikāžu laiks un pirmā Latvijas privātā TV Ogrē" - 300 reizes. Voldemārs Ketners ir cilvēks, pateicoties kuram aizsākās mans ceļš satelītu televīzijas jomā. Manuprāt, viņš pilnīgi noteikti ir pelnījis, lai mēs visi viņu pieminētu ar labu vārdu! Būtībā tas arī bija galvenais, ko es gribēju pastāstīt, bet tas nenozīmē, ka publikāciju vairs nebūs. Man vēl ir daudz ko teikt. 
Turpinājumā piedāvāju palasīt SAT TV hronikas. Tie ir īsi rakstiņi no nedēļraksta "Nakts", kas man ir saglabājušies (1992. - 1994. gads), būtībā īsts arhīvs vairākās rubrikās par notikumiem satelītu televīzijas jomā. Noteikti jāsaka paldies autoriem par viņu ieguldījumu satelīttelevīzijas attīstībā. Daudz "Naktī" rakstīja radioinženieris Kaspars Ginters (tolaik firmas "Yota Ltd." tehniskais direktors), Elmārs Šūmanis, inženieris, radio un astronomijas amatieris L. Garkulis, Imants Vilks un SAT TV inženieris ekonomists Alvils Ritenbergs (tolaik SIA "RIAL"). Tas bija "pirmais vilnis", kas mums palīdzēja tā pa īstam iepazīt satelītu televīziju. Pēc tajā laikā uzdotajiem jautājumiem un atbildēm (ATBILDAM) var spriest par to, kādas tieši problēmas ir nodarbinājušas cilvēku prātus, bet JAUNUMI dod ieskatu aktualitātēs, piemēram, mēs droši vien sen esam aizmirsuši, ka mūzikas kanāls MTV 1993. gadā "gāja" nekodēts un kārtējo reizi atlika savu pārraižu šifrēšanu līdz 1995. gada martam. Tad MTV beidzot nolēma iekasēt naudu par savām pūlēm izklaidēt visu pasauli. Kādreiz satelītu televīzijas skatītāji Latvijā par to ne pa jokam satraucās - mēs visu gribējām pa brīvu un uz visiem laikiem. Nezinu kā citiem, bet man tas bija šoks!




Varam arī atcerēties, ka beidzot, 1995. gada 28. martā tika palaists pavadonis EUTELSAT HOT BIRD 1. Nesējraķetes Ariane startu, kā vienmēr, tiešajā ēterā pēc plkst. vieniem naktī translēja telekanāls Euronews, kuru analogā veidā tad varēja uztvert no EUTELSAT II-F1 (13° A). Vai skatījaties? Tāpat no šīm publikācijām var uzzināt, ka 1993. gada septembrī pēc neilga pārtraukuma raidījumus atsāka visai skandalozā pornofilmu SAT TV stacija RED HOT DUTH - šoreiz no pavadoņa EUTELSAT 16° A un ar VIDEOCRYPT kodēšanu. Nevarēja gan teikt, ka Eiropā tas izraisīja īpašu satraukumu - izņemot Lielbritāniju. Saskaņā ar Eiropas Kopienas direktīvu, ko parakstījusi Mārgareta Tečere, jebkura studija var raidīt savu programmu visai Eiropai, ja vien tā nepārkāpj savas mītnes zemes likumdošanu. RED HOT DUTCH tieši tā arī rīkojās, jo raidīja signālu no Zviedrijas (pirms tam - no Holandes un Dānijas), kur likumi pornogrāfijas izplatīšanas jomā bija krietni vien liberālāki nekā Lielbritānijā. Skaidrs, ka šī pornokanāla dekoderu pārdošana Britu salās tika nekavējoties pārtraukta, lai gan raidītājs jau 1992. gada rudenī lepojās ar 33 000 angļu abonentu. Tomēr RED HOT DUTCH konsultants (tā viņš sevi dēvēja) Marks Gāmers apgalvoja, ka britu pornofaniem vajagot tikai sazināties ar viņa firmu, kuras adrese un tālruņa numurs bija atrodams daudzu Eiropas avīžu sludinājumu lappusēs, un viņi tūlīt pa pastu saņemšot dekodera kartīti, ko varēšot likt parastajā SKY dekoderā. Starp citu, šo karti tolaik varēja iegādāties arī Latvijā.  



Samērā agri, vēl pirms oficiālās TV POLONIA parādīšanās uz tā paša pavadoņa,1993. gadā savu darbību no EUTELSAT 16° A uzsāka poļu privātās televīzijas kanāls POLSAT. Raidījumu apjoms ātri pieauga no 5 stundām uz 8,5 stundām. Parādījās regulāras ziņu pārraides, tika demonstrēti ne vien amerikāņu, bet arī franču, itāliešu, brazīliešu un austrāliešu seriāli. Katru vakaru bija divas pilnmetrāžas (lielākoties, ārzemju) aktierfilmas. Reizi nedēļā varēja iepazīties ar poļu pirmskara kinematogrāfiju. Parādījās pat nopietni publicistiski un izglītojoši raidījumi. Satelītu televīzijas jomā poļi izrādījās lieli malači! Dažreiz man, kaut arī es nojaušu īsto atbildi, gribas jautāt: kas traucēja mums brīvajā un neatkarīgajā Latvijā rīkoties tāpat? Mums taču pat tagad, kad šis pasākums ir kļuvis ievērojami lētāks, joprojām nav neviena sava, latviešu, nekodēta satelītu televīzijas kanāla, bet lietuviešiem gan ir - LRT Lituanica. Vai tā mēs domājam par savējiem tautiešiem ārzemēs (UK un ne tikai tur)? Nu un tad, ka ir internets - manuprāt, vajag arī no satelīta un galvenais - par brīvu, lai ir visiem. 
No izdevuma "NAKTS" publikācijām rubrikā ATBILDAM var secināt, ka pavadoņu televīzijas jomā krieviem 90. gados nav pārāk labi veicies. Piemēram, no pavadoņa GORIZONT 11° R 11,525 GHz (kreisajā cirkulārajā polarizācijā) bija redzams Sanktpētrburgas privātais raidītājs Kanal 6, kas sestdienās un svētdienās "atpūtās". Krievijas TV bija uzsākusi pat izmēģinājuma pārraides Ku-diapazonā no pavadoņa INTELSAT 604 60° A PAL standartā, taču ātri tās pārtrauca. Faktiski visiem, kas vēlējās skatīties Ostankinas TV un Krievijas TV , kā arī Maskavas privātos telekanālus, nācās vien iegādāties pēc frekvences krietni zemākajam C-diapazonam piemērotu uztvērēju un galvu. Šeit jāpiezīmē, ka Latvijas Televīzija (LTV) 90. gadu vidū abus augstāk pieminētos krievu kanālus pārtrauca izplatīt virszemes apraidē.
Sākumā aicinu interesentus ieskatīties tabulās ("Nakts"), lai novērtētu, ko vispār tolaik varēja uztvert no satelītiem un, pievērst uzmanību rekomendētajiem antenu diametriem - 1,8 m, 2,5 m un pat 3 m.











Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Satelītu televīzijas pionieri. Voldemārs Ketners: Pasaules iekarošana

WALKET: 1991. gada barikāžu laiks un pirmā Latvijas privātā TV Ogrē

Satelītu novietojums ģeostacionārajā orbītā